Antibiotiku rezistences radītais veselības slogs

būtiskākie vēstījumi

1. Katru gadu 33 000 cilvēku mirst no infekcijas, ko izraisījušas pret antibiotikām rezistentas baktērijas. Tas ir salīdzināms ar vairāk nekā 100 vidējo lidmašīnu kopējo pasažieru skaitu.  

2. Pret antibiotikām rezistentu baktēriju izraisīto infekciju slogs Eiropas iedzīvotājiem ir salīdzināms ar gripas, tuberkulozes un HIV/AIDS radīto kopējo slogu.   

3. Kā redzams pētījumā, no 2007. gada līdz 2015. gadam ir palielinājies slogs, ko rada katra no 16 pret antibiotikām rezistentajām baktērijām:    

  • Nāves gadījumu skaits saistībā ar infekciju ar Klebsiella pneumoniae, kas ir rezistenta pret karbapenēmiem (pēdējās līnijas antibiotiku grupu),
  •  ir seškārtīgi palielinājies. Šī ir satraucoša tendence, jo šīs baktērijas var viegli izplatīties veselības aprūpes iestādēs, ja nav ieviesti piemēroti infekciju profilakses un kontroles pasākumi.  
  • Nāves gadījumu skaits sakarā ar trešās paaudzes pret cefalosporīnu rezistento Escherichia coli infekciju ir palielinājies četrkārt.

4. Eiropā 75 % baktēriju, kas ir rezistentas pret antibiotikām, ir saistītas ar veselības aprūpē iegūtām infekcijām. To varētu samazināt līdz minimumam, izmantojot atbilstošus infekciju profilakses un kontroles pasākumus, kā arī antibiotiku pārvaldību veselības aprūpes iestādēs. 

5. Par augstāko slogu ir atbildīgas trešās paaudzes pret cefalosporīnu rezistentas E. coli infekcijas, un vairāk nekā puse no šīm infekcijām rodas sabiedrībā. Tādēļ, lai samazinātu šo infekciju slogu, ir nepieciešama antimikrobiālo līdzekļu pārvaldība, kas vērsta uz primārās veselības aprūpes izrakstītājiem, kā arī infekciju profilakses un kontroles pasākumiem primārajā aprūpē.   
 
6. Infekcijas ar baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām, piemēram, karbapenēmiem un kolistīnu, rada 39 % no sloga.   

7. Tas ir pieaugums no 2007. gada un rada bažas, jo šīs antibiotikas ir pēdējā pieejamā ārstēšanas iespēja. Ja šīs antibiotikas vairs nav efektīvas, ir ļoti sarežģīti vai daudzos gadījumos neiespējami ārstēt šīs infekcijas.    

Galveno ziņojumu pamatā ir 2018. gada 5. novembra ”The Lancet” žurnālā publicētais raksts “Infekcijas slimības”,”Atattiecinātas nāves gadījumi un pret antibiotikām rezistentu baktēriju izraisītu invaliditātes koriģēto dzīves gadu skaits ES un Eiropas Ekonomikas zonā 2015. gadā: populācijas līmeņa modelēšanas analīze (Attributable deaths and disability-adjusted life-years caused by infections with antibiotic-resistant bacteria in the EU and the European Economic Area in 2015: a population-level modelling analysis). Rakstā tiek lēsts, ka piecu infekcijas veidu slogs, ko izraisa pret antibiotikām rezistentas baktērijas (8 baktēriju sugas, 16 pret antibiotikām rezistentu baktēriju kombinācijas), 2015. gadā radīja bažas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstīs, ko mērīja kā gadījumu skaitu, nāves gadījumu skaitu un invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALY) skaitu. Vienu DALY var uzskatīt par vienu zaudēto ”veselīgas” dzīves gadu. Šo DALY summu visā iedzīvotāju grupā vai slimības radīto slogu var uzskatīt par atšķirības mēru starp pašreizējo veselības stāvokli un ideālo veselības stāvokli, kad visa populācija dzīvo līdz noteiktam vecumam bez slimībām un invaliditātes.