Pašārstēšanās ar antibiotikām: Galvenie vēstījumi plašākai sabiedrībai

informācijas materiāls būtiskākie vēstījumi materiālu rīkkopa

Pret antibiotikām rezistentas baktērijas apdraud mūs visus, jo tās izraisa grūti ārstējamas infekcijas.

Ja antibiotikas tiek lietotas atkārtoti un neatbilstoši, mēs veicinām pret antibiotikām rezistentu baktēriju pieaugumu, kas ir viena no aktuālākajām veselības problēmām pasaulē [1-6].

Kādā brīdī, kad Jums, Jūsu bērniem vai citiem ģimenes locekļiem būs nepieciešamas antibiotikas, tās iespējams vairs nedarbosies [7].

Pašārstēšanās ar antibiotikām nav atbildīga antibiotiku lietošana [8].

Pašārstēšanās nozīmē, ka Jūs lietojiet antibiotikas (vai gribat tās lietot) iepriekš nesazinoties ar savu ārstu:

  • izmantojot no iepriekšējās ārstēšanas pārpalikušās antibiotikas; vai
  • aptiekā iegādājoties antibiotikas bez receptes.

Lietojot vārdu “antibiotikas”, ESPKC apraksta antibakteriālas zāles vai antibakteriālas vielas.

1. Antibiotikas var izrakstīt tikai ārsts, kas ir Jūs izmeklējis

Daudzām ziemas slimībām var būt vienādi simptomi, bet tām var būt nepieciešama dažāda ārstēšana. Ja iepriekšējās slimības reizē Jums tika izrakstītas antibiotikas un Jūs veiksmīgi atveseļojāties, novērojot līdzīgus simptomus, ir kārdinājums izmantot tās pašas antibiotikas. Tomēr tikai ārsts, kas Jūs izmeklē, var noteikt, vai konkrētā ziemas saslimšana ir jāārstē ar antibiotikām.

  • Nekad nemēģiniet iegādāties antibiotikas bez receptes.
  • Antibiotikas nedrīkst glabāt vēlākai lietošanai.
  • Nedrīkst lietot no iepriekšējām ārstēšanas reizēm pāri palikušās antibiotikas.
  • Antibiotikas nedrīkst dot citiem cilvēkiem.

Pāri palikušās antibiotikas nedrīkst glabāt [8]. Ja saņēmāt vairāk antibiotiku devas (piem., tabletes, gēla kapsulas) nekā Jums tika izrakstīts, vaicājiet savam farmaceitam, kā rīkoties ar pāri palikušām devām.

2. Antibiotikas nav pretsāpju zāles un tās nevar izārstēt visas slimības

Antibiotikas nedarbojas kā pretsāpju zāles, un tās nevar samazināt galvassāpes, cita veida sāpes vai drudzi.

  • Antibiotikas darbojas tikai pret bakteriālām infekcijām un tās nevar palīdzēt izveseļoties no vīrusu izraisītām infekcijām, piemēram, parastās saaukstēšanās vai gripas [9–12, 14].
  • Līdz 80 % ziemas saslimšanu, kas skar degunu, ausis, rīkli un plaušas, izraisa vīrusi, tādēļ, lietojot antibiotikas, Jūs nejutīsities labāk [11, 12].  

3. Antibiotikas lietojot nepareizu iemeslu dēļ, piemēram, saaukstēšanās vai gripas gadījumā, Jūs nejutīsities labāk ātrāk, un tās var izraisīt blakusparādības

Antibiotiku lietošana saaukstēšanās vai gripas gadījumā Jums nepalīdzēs: antibiotikas vienkārši nedarbojas pret vīrusu infekcijām [9-12]. Turklāt antibiotikām var būt vairākas nepatīkamas blakusparādības, piemēram, caureja, vemšana vai izsitumi uz ādas [9, 10, 13-15].

Bieži nav nepieciešams antibiotikas lietot vieglu bakteriālu infekciju gadījumā, piemēram, rinosinusīta, sāpoša kakla, bronhīta vai ausu sāpju gadījumos, [15-19] jo vairumā gadījumu Jūsu imūnsistēma pati var tikt galā ar šādām vieglām infekcijām.

Lielāko daļu simptomu var samazināt, lietojot bezrecepšu zāles. Antibiotiku lietošana nesamazinās simptomu smagumu, un Jūs nejutīsities labāk ātrāk [10, 12, 15, 17].

Ja simptomi turpinās vai ja ir kādi jautājumi, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu. Ja Jums tiešām ir smaga infekcija, piemēram, bakteriāla pneimonija, ārsts Jums izrakstīs antibiotikas. Vērsieties pie ārsta ātrāk nekā citi cilvēki šādos gadījumos:

  • ja esat vecāks par 65 gadiem;
  • ja Jums ir astma vai diabēts;
  • ja Jums ir plaušu saslimšana (piem., hronisks bronhīts, emfizēma, hroniska obstruktīva plaušu saslimšana);
  • ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi (piem., iepriekšējs infarkts, stenokardija, hroniska sirds mazspēja);
  • ja Jums ir saslimšana un Jūsu imūnsistēma ir nomākta; vai
  • ja Jūs lietojiet imūnsistēmu nomācošas zāles (piemēram, steroīdus, ķīmijterapiju vēža ārstēšanai, dažas zāles vairogdziedzera funkciju nomākšanai).

Saraksts pielāgots no Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta finansēta projekta “Genomika, apkarojot sadzīvē iegūtas apakšējo elpceļu infekcijas rezistenci pret antibiotikām, Eiropā”.​  

4. Dodiet sev laiku atveseļoties

Dzīves prasību ievērošana, kamēr esat slims, var būt stresa cēlonis, īpaši, ja noteiktus simptomus piedzīvojiet pirmo reizi. Ārsta apmeklējumam var būt grūti atrast atbilstošu laiku, tas var būt dārgi un laikietilpīgi. Ja zināt, kā tikt galā ar simptomiem, Jūs labāk tiksiet galā ar attiecīgo slimību. Iemācieties parūpēties par sevi, nelietojot antibiotikas.

Vairumā ziemas saslimšanu gadījumā, Jūsu pašsajūta uzlabosies pēc divām nedēļām.

Orientējošais simptomu ilgums biežāk sastopamajām ziemas saslimšanām pieaugušajiem

Auss infekcija

līdz 4 dienām

Sāpoša rīkle

līdz 1 nedēļai

Parastā saaukstēšanās

līdz 1 ½ nedēļai

Gripa

līdz 2 nedēļām

Iesnas vai aizlikts deguns

līdz 1 ½ nedēļai

Blakusdobumu infekcija

līdz 2 ½ nedēļām

Klepus (bieži novērojams pēc saaukstēšanās)

līdz 3 nedēļām

Ja simptomi turpinās vai ja ir kādi jautājumi, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.

Tabula adaptēta no “Atveseļojies bez antibiotikām”, ko izstrādājusi Veselības dienesta izpildaģentūra Īrijā, un “Pacientu antibiotiku informācijas brošūra”, ko izstrādājusi Ģimenes ārstu Karaliskā koledža (Royal College of General Practitioners). Pieejama šeit:

http://www.hse.ie/eng/services/news/Get_better_without_antibiotics_leaflet.pdf un

http://www.rcgp.org.uk/clinical-and-research/target-antibiotics-toolkit/patient-information-leaflets.aspx

5. Konsultējieties ar farmaceitu: citas zāles var atvieglot Jūsu simptomus

Jūsu farmaceits var ieteikt bezrecepšu zāles, kas var samazināt Jūsu simptomus. 

Vienmēr konsultējieties, īpaši, ja citas saslimšanas dēļ jau lietojiet kādas zāles.

  • Pretsāpju zāles samazina sāpes un drudzi.
  • Pretiekaisuma zāles, piemēram, kakla aerosoli vai pastilas, atvieglos rīšanu.
  • Perorāli lietojami atkrēpošanas līdzekļi no Jūsu elpceļiem iztīrīs sekrētu.
  • Deguna aerosoli un gļotādas tūsku mazinoši līdzekļi atvieglos elpošanu.
  • Antihistamīni samazinās aizlikta, šķaudoša un niezoša deguna sajūtas.

Jebkuru ziemas saslimšanu uzlabos šķidrumu lietošana pietiekamā apmērā un atpūta.

Atsauces 

  1. Bell BG, Schellevis F, Stobberingh E, Goossens H, Pringle M. A systematic review and meta-analysis of the effects of antibiotic consumption on antibiotic resistance. BMC Infect Dis 2014;14:13. [open access link]
  2. Chung A, Perera R, Brueggemann AB, Elamin AE, Harnden A, Mayon-White R, et al. Effect of antibiotic prescribing on antibiotic resistance in individual children in primary care: prospective cohort study. BMJ 335(7617):429. [open access link]
  3. Donnan PT, Wei L, Steinke DT, et al. Presence of bacteriuria caused by trimethoprim resistant bacteria in patients prescribed antibiotics: multilevel model with practice and individual patient data. BMJ 2004;328(7451):1297-301. [open access link]
  4. London N, Nijsten R, Mertens P, van den Bogaard A, Stobberingh E. Effect of antibiotic therapy on the antibiotic resistance of faecal Escherichia coli in patients attending general practitioners. J Antimicrob Chemother 1994;34(2):239-46. [link]
  5. Malhotra-Kumar S, Lammens C, Coenen S, Van Herck K, Goossens H. Effect of azithromycin and clarithromycin therapy on pharyngeal carriage of macrolide-resistant streptococci in healthy volunteers: a randomised, double-blind, placebo-controlled study. Lancet 2007;369(9560):482-90. [open access link]
  6. Nasrin D, Collignon PJ, Roberts L, Wilson EJ, Pilotto LS, Douglas RM. Effect of β lactam antibiotic use in children on pneumococcal resistance to penicillin: prospective cohort study. BMJ 2002; 324(7328):28-30. [open access link].
  7. Daneman N, McGeer A, Green K, Low DE; for the Toronto Invasive Bacterial Diseases Network. Macrolide resistance in bacteremic pneumococcal disease: implications for patient management. Clin Infect Dis 2006;43(4):432-8. [open access link]
  8. Grigoryan L, Burgerhof JG, Haaijer-Ruskamp FM, et al. Is self-medication with antibiotics in Europe driven by prescribed use? J Antimicrob Chemother 2007;59(1):152-6. [open access link]
  9. Arroll B, Kenealy T. Antibiotics for the common cold and acute purulent rhinitis. Cochrane Database Systematic Reviews 2013 Jun 4;6:CD000247. [open access link]
  10. Arroll B, Kenealy T, Falloon K. Are antibiotics indicated as an initial treatment for patients with acute upper respiratory tract infections? A review. NZ Med J 2008;121(1284):64-70. [link]
  11. Heikkinen T, Järvinen A. The common cold. Lancet 2003;361(9351):51-9. [open access link]
  12. Mäkelä MJ, Puhakka T, Ruuskanen O, et al. Viruses and bacteria in the etiology of the common cold. J Clin Microbiol 1998;36(2):539-42. [open access link]
  13. Keeney KM, Yurist-Doutch S, Arrieta MC, Finlay BB. Effects of antibiotics on human microbiota and subsequent disease. Annu Rev Microbiol 2014 Jun 2. [Epub ahead of print]
  14. Shehab N, Patel PR, Srinivasan A, Budnitz DS. Emergency department visits for antibiotic-associated adverse events. Clin Infect Dis 2008;47(6):735-43. [open access link]
  15. Smith SM, Fahey T, Smucny J, Becker LA. Antibiotics for acute bronchitis. Cochrane Database of Systematic Reviews 2014, Issue 3. Art. No.: CD000245. [link]
  16. Coker TR, Chan LS, Newberry SJ, et al. Diagnosis, microbial epidemiology, and antibiotic treatment of acute otitis media in children: a Systematic review. JAMA 2010;304(19):2161-9. [open access link]
  17. Spinks A, Glasziou P, Del Mar CB. Antibiotics for sore throat. Cochrane Database Systematic Reviews 2013 Nov 5;11:CD000023. [link]
  18. Young J, De Sutter A, Merenstein D, et al. Antibiotics for adults with clinically diagnosed acute rhinosinusitis: a meta-analysis of individual patient data. Lancet 2008;371(9616):908-14. [open access link]
  19. Van Vugt SF, Butler CC, Hood K, et al. Predicting benign course and prolonged illness in lower respiratory tract infections: a 13 European country study. Fam Pract 2012;29(2):131-8. [open access link]